Olimpiskās spēles radās Senajā Grieķijā pirms daudziem gadsimtiem, kā reliģisku svētku sastāvdaļa. Reliģijai grieķu dzīvē bija milzīga nozīme un ar sporta sacensībām viņi godināja savus dievus. Šādi ar reliģiju saistīti sporta sarīkojumi notika daudzās vietās, taču tikai četros no tiem, panhellēniskajās spēlēs, varēja piedalīties atlēti no visas Grieķijas un grieķu kolonijām. Tās bija pītiskās, nemejiskās, istmiskās un olimpiskās spēles. Šīs spēles notika pārmaiņus, tādēļ ik gadus bija vienas panhellēniskās spēles.
Dažādās spēlēs godināja dažādus dievus, un tās notika reliģiskos centros vai to tuvumā- Pītiskās spēles, kurās godināja Apollonu notika Delfos. Zevu godināja namejiskās spēlēs kas notika Nameja ielejā, Poseidonam veltītās istmiskās spēles notika Korintā un olimpiskajās spēlēs Olimpijā.
Lauru vainags bija pītisko spēļu balva
Svaigu savvaļas seleriju saņēma nemejisko spēļu uzvarētāji
Olīvkoka zaru vainags bija olimpisko spēļu balva
Priedes zaru vainags bija istmisko spēļu balva
…
