Manuprāt, laiks vislabāk ir aprakstāms trīs formās – pagātne, tagadne un nākotne. Bez laika, iespējams, cilvēks nevarētu eksistēt, bet varbūt viņš kļūtu nemirstīgs, tāpat kā laiks, jo tad nebūtu ne pagātnes, ne tagadnes, ne nākotnes, kas veido cilvēka dzīvi, dažādus laika posmus viņa dzīvē – dzimšanu, dzīves ritējumu un nāvi.
Mana pirmā laika izjušana bija mana bērnība. Bērnībā es īsti nepievērsu uzmanību laikam. Pagātne, tagadne, nākotne – tās viena ar otru mainās milzīgā ātrumā. Varbūt tieši tāpēc arī ir tik grūti noformulēt, kas ir laiks, jo cilvēks nemaz nespēj aptvert laika pēkšņo un straujo mainīgumu. Vienīgā laika forma, kurai var ticēt pilnībā, manuprāt, ir tagadne, jo tā ir tas, ko es pats šobrīd izdzīvoju, savukārt pagātnei un nākotnei cilvēks nevar uzticēties, jo viņš nevar zināt, kādas tās tieši ir un to arī nekad nevarēs.
