Pēc tūkstoš gadus ilgā vēstures perioda, ko pieņemts saukt par viduslaikiem, ap 15. un 16. gadsimta miju aizsākas jauns vēstures periods – jaunie laiki, kas turpinājās līdz pirmajam pasaules karam. Izmainījās viss, kas vien varēja mainīties, cilvēku domāšana, uzskati, varas sadalījums, dzīvesveids. Tas, protams, notika pakāpeniski, izejot cauri vairākiem laikmetiem, kā renesanse, klasicisms, baroks, apgaismība... atbilstoša bija arī kultūras attīstība.
Par svarīgāko posmu jaunajos laikos uzskatu renesansi, laikmetu, kas veidoja šā vēstures perioda savdabīgo kultūru, ko mēs varam nosaukt par humānismu. Tā galvenā būtība slēpās dedzīgā interesē par cilvēka personību un tās attīstības iespējām.…
