No tā visa izriet, ka arī darbs man ir ļoti svarīgs, jo visas savas zināšanas un pieredzi, cik nu pagaidām man tā ir, es varu likt lietā darbā ar bērniem. Darbs ar bērniem jau arī patiesībā ir tāds kā dzīvesveids, jo šim darbam tiek veltītas ļoti daudz domas, darbs nebeidzas ar pulksten 19:00 un nesākas ar 7:00 katru dienu tiek domāts, ko varētu darīt, kā viņus ieinteresēt, kā viņiem palīdzēt. Jāsaka, ka viņu priekš, smaids ir lielisks atalgojums.
Kopumā varu secināt, ka laikam jau nav vienas vissvarīgākās lietas, jo visa mana dzīve, vis ko es daru ir svarīgi, es cenšos visu izlīdzināt, tā, lai visam varētu veltīt pietiekoši laika un jāsaka, ka jūtos ļoti apmierināta ar savu dzīvi, ar visu, kas tajā notiek.
…
