Jāsecina, ka diplomātiskās privilēģijas un imunitātes ļauj diplomātam veikt savas funkcijas, neatkarīgi no citas valsts varas ietekmes. Taču „imunitātes nenozīmē pastāvīgu atbrīvošanu no kāda likuma pildīšanas, bet piešķir aizsardzību no atbildības.” Privilēģijas nozīmē pastāvīgu atbrīvošanu no vietējo likumu pildīšanas, piemēram, nodokļu maksāšanas.
To apstiprina Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem: „..apzinoties, ka šādu privilēģiju un imunitāšu nolūks nav radīt priekšrocības indivīdiem, bet gan nodrošināt diplomātisko pārstāvniecību funkciju efektīvu veikšanu, pārstāvot valstis..” Nevar noliegt, ka ļaunprātīga privilēģiju izmantošana nav neiespējama, un, kā zināms, pasaulē ir bijuši šādi skandāli, kad diplomāti uzņemošajā valstī nodarbojas ar spiegošanu, nevis pilda savas patiesās funkcijas, taču mūsdienās šāda prakse nav plaši izplatīta, jo diplomātus rūpīgi izvēlas gan nosūtošā, gan uzņemošā valsts.
…
