Оценка:
Опубликованно: 30.03.2003.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumento', 1.
  • Конспект 'Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumento', 2.
  • Конспект 'Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumento', 3.
  • Конспект 'Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumento', 4.
  • Конспект 'Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumento', 5.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
1.  Etnopolitika Latvijas valstī   
2.  Nācijas un nacionālās minoritātes tiesības starptautiskajos dokumentos   
Фрагмент работы

Etnopolitika ir nacionālais (etniskais) faktors politikā un nacionālā jautājuma politiska risinājuma veids. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā etnopolitikai Latvijā bija jāmainās, jo PSRS piekoptā etnopolitika Latvijā nesaskanēja ar Latvijas pamatiedzīvotāju interesēm un pat apdraudēja latviešu kā nācijas eksistenci. Etnopolitika arī nevarēja balstīties un 20. - 30. gadu pieredzi, jo pēc PSRS okupācijas etniskā situācija Latvijā bija savādāka nekā pēc I Pasaules kara.
Etnopolitika ir jāīsteno gan likumdošanas, gan likumu izpildes, gan arī konstitucionālās uzraudzības jomā. Etnopolitiku savā līmenī īsteno pašvaldības, izglītības un kultūras iestādes. Sevišķi svarīga ir valsts likumdošana un vadošo politisko partiju nostādnes. Latvijas vadošo politisko partiju nostādnes par etnopolitiku ir visai atšķirīgas. Nacionālās ievirzes partijas (piem. TB/LNNK) pastāv uz to, ka latvieši varēs atdzimt, tikai nodrošinādami sev agrāko īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju vidū (~75%). Tāpēc tās uzsvaru liek nevis uz cittautiešu integrāciju, bet gan ievērojamas viņu daļas repatriāciju, emigrāciju vai asimilēšanu latviskajā vidē. Labēji centriskie spēki (piem., Latvijas Ceļš) savu nacionālo programmu balsta uz to, ka politisko stratēģiju valstī nosaka latviešu intereses, taču nacionālās minoritātes saglabā savu identitāti, izmanto kultūras autonomijas iespējas un integrējas Latvijas sabiedrībā. Savukārt tādi spēki kā politiskā apvienība PCTVL atbalsta plašu autonomijas tiesību piešķiršanu nacionālajām minoritātēm un pat krievu valodas pasludināšanu par otru valsts valodu līdzās latviešu valodai. Jāatzīmē, ka katrs no šiem spēkiem cittautiešu integrāciju uztver savādāk.
Etnopolitikā ir jāievēro mūsdienu pasaulē nostiprinātie liberālās demokrātijas principi un arī pašu zemē reāli notiekošie procesi un to tendences. Latvijā 90. gadu beigās ir svarīgi sekot cittautiešu repatriācijas tempam, demogrāfiskām izmaiņām valstī, kā arī nepilsoņu naturalizācijas gaitai. 1996. gadā pie Valsts prezidenta tika dibināta Tautību konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir sniegt prezidentam informāciju par tautību problēmām, sekmēt likumdošanas pilnveidošanu un cittautiešu integrāciju.…

Коментарий автора
Atlants