Līdz šim zināmā labākā lieta ir būt metaforas meistaram. To nevar iemācīties; tā ir ģēnija pazīme, ja tā vērš domas uz līdzībām.
Aristotelis, De Poetica, 322 p.m.ē.
Metafora [gr.- pārveidojums]- stilistisks izteiksmes līdzeklis- vārda vai jēdziena lietojums pārnestā nozīmē.
(Svešvārdu vārdnīca)
Metafora ir vārds vai vārdu savienojums, ko lieto pārnestā nozīmē kāda cita priekšmeta vai parādības apzīmēšanai uz līdzības pamata. Metaforas pamatā ir salīdzinājums.
neprot runāt mani labie draugi,
vārdu vietā zaru plaukstām māj. (Z. Bekmanis)
Ðeit plaukstām ir metafora, ko varētu izteikt arī ar salīdzinājumu:
vārdu vietā zariem kā plaukstām māj. Taču metaforā, atšķirībā no salīdzinājuma, nepastāv formālais elements, kas norāda uz līdzību,- kā, it kā, tā kā, tāpat kā u.c., tādēļ divas salīdzinājuma daļas it kā saplūst vienā un tas, pēc vairāku zinātnieku domām, palielina metaforas jēdzienisko (nozīmes) ietilpību.…
