Автор:
Оценка:
Опубликованно: 05.03.2022.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 39 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 1.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 2.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 3.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 4.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 5.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 6.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 7.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 8.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 9.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 10.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 11.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 12.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 13.
  • Конспект 'Teorētiskās pieejas psihoterapijā', 14.
Фрагмент работы

Pielietojums: iespējas un ierobežojumi – Psihoanalītiskajā terapijā labākus rezultātus gūst klienti/pacienti ar neirotiska līmeņa psihes traucējumiem, kuru cēlonis ir neatrisināts Edipa kompleksa konflikts. Terapija būs piemērotāka un efektīvāka personām, kas (1) cieš no neirotiska līmeņa traucējumiem; (2) spēj domāt psiholoģiskos jēdzienos; (3) spēj novērot jūtas, neatreaģējot tās darbībā; (4) spēj izmantot izpratni, lai atvieglotu simptomus; (5) novērtē atbalstošas vides esamību; (6) spēj sadarboties ar psihoterapeitu (Gabbard, 2004; Ursano, Sonnenberg & Lazar, 2004). Psihoanalītiskā terapija nav piemērota pacientiem ar smagu personības patoloģiju.
Ieguldījums - Mūsdienu tendences - Lielu iegul¬dījumu psihoanalītiskās teorijas attīstībā ir devusi objektu attiecību teorija. Pētījumos ir apstiprināts, ka (1) psihisku traucējumu gadījumā psihoanalītiskā terapija veicina izmaiņas smadzeņu darbībā (Karlsson, 2011); (2) pēc psihoterapijas, salīdzinot ar medikamen¬tozu ārstēšanu, pieaug serotonīna receptoru blīvums to pacientu smadze¬nēs, kuriem bijuši izteikti depresīvie traucējumi (Karlsson et al., 2010). Tā ir sniegusi detalizētu un visaptverošu aprakstu par personības struktūru un agrīno attīstību, īpaši par pirmajiem sešiem dzīves gadiem; ieviesusi vairākus nozīmīgus faktorus (bezapziņa kā uzvedības determinante un traumas nozīme dzīves pirmajos gados); attīstījusi tehnikas, kas ļauj piekļūt bezapziņai; izgaismojusi pārneses un pretpārneses dinamiku, pretestību, trauksmi un Ego aizsardzības mehānismus.
Situācija Latvijā - 1990. gadā tika nodibināts Psihote¬rapeitu klubs, kurš gadu vēlāk, apvienojoties ar psihoterapeitu grupu no Rīgas Psihiatriskās slimnīcas, pārtapa par Latvijas Psihoterapeitu asociāciju (LPTA). 2012. gadā šī asociācija tika pārdēvēta par Latvijas Ārstu psihote¬rapeitu asociāciju (LĀPA). 1993. gadā psihotera¬pija, atdaloties no psihiatrijas, kļuva par patstāvīgu ārstu pamatspecialitāti Latvijā un Rīgas Stradiņa universitāte (toreiz – Latvijas Medicīnas akadē¬mija) izveidoja rezidentūras programmu psihoterapijā, kuras mērķis bija sagatavot psihodinamiskos psihoterapeitus. Kopš 2000. gada Latvijas psihoterapeiti saskaņā ar IPA prasībām iesaistās psihoanalīzes apmācības programmās ārzemju institūtos, lai kļūtu par psihoanalītiķiem.

Atlants