K. Ulmaņa autoritārās diktatūras seši gadi bija sarežģīti un pretrunīgi. Jā, nebija demokrātijas, jā, tika pārkāpti Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. panti, bet tā vietā bija saimnieciska augšupeja, kvalitatīvs darbs un pieklājīgs dzīves līmenis, saprātīgi organizēta un normāli funkcionējoša valsts un sabiedrība. Protams, daudzi vēsturnieki uzskata, ka ekonomiskās problēmas jau tika atrisinātas pirms Ulmaņa varas, Ulmanis vienkārši pagadījās īstajā vietā un laikā, bet autoritārais režīms centās veidot modernu, dinamisku un nacionālu Latvijas valsti. Mazāka uzmanība šai laikā noteikti tika pievērsta valsts drošībai un aizsardzībai, jo Ulmanim likās svarīgāk attīstīt citas jomas un tam sekoja 1940. gadā Latvijas Republikas militāra sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju. Bet, ja nebūtu K.Ulmaņa autoritātes, iespējams, ka Latvijas neatkarība un suverenitāte būtu zaudēta jau daudz agrāk.
…
