-
Sociālās dezorganizācijas teorija un noziedzība
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | SOCIĀLĀS DEZORGANIZĀCIJAS TEORIJAS VEIDOŠANĀS | 4 |
1.1. | E. Berdžess “Koncentrisko zonu modelis” | 4 |
1.2. | Šovs un Makejs | 5 |
1.3. | Sampsons | 6 |
1.4. | Bursiks un Grasmičs | 7 |
2. | SOCIĀLĀS DEZORGANIZĀCIJAS TEORIJA | 8 |
SECINĀJUMI | 9 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 11 |
SECINĀJUMI
• Sociālās dezorganizācijas teorija ir veidojusies divdesmitā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, Čikāgā. Tās izveidē iesaistījušies daudz pētnieki, piemēram, Berdžess, Makejs, Šovs un Pārks.
• Ernests Berdžess norādīja “problēmu apgabalus” Čikāgā, izmantojot “koncentrisko zonu modeli”, sadalot pilsētu piecās zonās. Liela uzmanība tika pievērsta pārejas zonai, jo tā bija nelabvēlīga un nabadzīga. Šis zonu modelis daudz tika kritizēts, jo to var attiecināt tikai uz noteikto laika posmu un tas bija attiecināms tikai uz dažām Amerikas pilsētām un pilnībā neatbilda Eiropas pilsētām.
• Šovs un Makejs piemēroja koncentrisko zonu modeli nepilngadīgo noziedzības pētījumiem Čikāgā. Viņi atklāja, ka visvairāk noziegumu ir pārejas zonā. Visbeidzot tika secināts, ka vietai (rajonam) ir tik pat liela nozīme kā cilvēka īpašībām. Tātad noteikti apstākļi, vide var veicināt noziedzību.
• Šovs un Makejs apgalvoja, ka sociāli neorganizētos rajonos (pārejas zonā) noziedzība tiek normalizēta. Bērniem uzaugot šādā noziedzīgā vidē “noziedzīgās tradīcijas” tiek nodotas tālāk. Arī sociālā kontrole šajos rajonos ir vāja, vecāki nepieskata savus bērnus, nav tik labu skolu un citu iestāžu.
• Sampsons savā analīzē vairāk pievērsās jautājumiem par ģimeni un kā tā ietekmē noziedzību. Šovs un Makejs par to jau runāja, taču Sampsons to izvērsa plašāk.
…
Divdesmitā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados R. Pārks (Park), E. Berdžess (Burgess) un R. Makenzi (McKenzie) sāka pētīt pilsētu kā vienu veselu organismu. Tika pētītai pilsētas rajoni to saites arī cilvēku un apkārtējās dabas attiecības. (Vilks, 2001) Viena no labākajām vidēm, lai pētītu sociālo pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, bija Čikāga, kas dažu desmitu gadu laikā no nelielas apdzīvotas vietas strauji pieauga par metropoli. Berdžess balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem izveidoja “Koncentrisko zonu modeli”, kas sadalīja pilsētu piecās zonās. Uz šādu pilsētas sadalījumu savus pētījumus ir balstījuši arī citi zinātnieki, piemēram Makejs (McKay), Šovs (Shaw), Sampsons (Sampson), Bursiks (Bursik) un Grasmičs (Grasmick) par kuru atziņām un secinājumiem tiks rakstīts šajā darbā.