Pasaules lielākajā daļā 18. gs. vēl valdīja feodālisms, taču Rietumeiropā turpināja attīstīties kapitālisms. 17. gs. revolūcija Anglijā bija radījusi visus priekšnoteikumus kapitālismam.
Savukārt Francija visu 18. gs. traucās pretī pati savai - Lielajai Franču - revolūcijai, kas turpināja iepriekšējā gs. "revolucionāras" tradīcijas.
Rūpniecības apvērsums Anglijā un Lielā franču revolūcija satricināja visu Eiropu. Anglija un Francija progresēja gan sociālajā, gan ideoloģiskajā jomā, apsteidzot pārējās Eiropas valstis. Lielā franču revolūcija ieguva pasaules mēroga nozīmi, tā pierādīja monarhijas un feodālisma absolūto nevarību visās dzīves jomās. Sabiedrība bija nobriedusi jaunām, buržuāziskām attiecībām, jaunām ekonomiskām un sociālpolitiskām attiecībām.
Eiropā 18. gs. dēvē par saprāta gs., lai gan racionālisma idejas nostiprinājās jau 17. gs. 18. gs. beigās I. Kants apgaismību nosauca par cilvēces nepilngadības pārvarēšanu. Plašākā nozīmē apgaismību saprot kā laikmetu, kas sekoja viduslaikiem. Šaurākā nozīmē apgaismība saistās ar 18. gs. filozofiskās domas attīstību Francijā un Vācijā…
