-
Paulu Koelju "Alķīmiķis", problēmas, tēlu raksturojums, galvenās domas
• Sevis atklāšana ir svarīga katram cilvēkam. Lai mēs varētu dzīvot saskaņā ar sevi, savu sirdi, mums tā ir jāizdibina. Šis iepazīšanas process var nebūt viegls, bet galarezultātā tas noved pie miera. Mums nav vērts dzīvot, ja neesam patiesi pret sevi un pārējiem, bet iespējams, cilvēks nemaz pats nezina, kāds tad ir viņa patiesais “es”. Tieši tāpēc svarīgi to saprast, iepazīt sevi, tas palīdzēs turpmākajā dzīvē
• Jāklausa savai sirdij. Koelju ir teicis-“Tu nekad nevarēsi aizbēgt no savas sirds, tāpēc labāk ir tajā ieklausīties.” Cilvēki akadēmiski paliek aizvien gudrāki: tiek izgudrotas jaunas lietas un izskaidrotas vecās, dažreiz šī gudrība nomāc mūsu patiesās vēlmes un tiek darīts tas, kas ir loģiskāk, pareizāk, izskaidrojamāk, nekā tā, kā cilvēks patiesībā to vēlas. Prāts, zina, kas būtu pareizāk, bet sirds pazīst pašu cilvēku un zina kas viņam ir vajadzīgs, lai būtu labi.
• “Attīstoties kādai lietai, attīstās viss, kas ap to atrodas.” Katra lieta uz šīs pasaules ir kādā veidā saistīta ar pārējām, tās ietekmē viena otru. Ne tāpat vien ir teiciens, ka, lai mainītu pasauli, vispirms jāmaina sevi. Mainoties pats, cilvēks ietekmē apkārtējos. Galu galā mēs esam tādi, kā sabiedrība ap mums.
…
P. Koelju “Alķīmiķis” 1.Problēmas. Mērķa nepieciešamība. Mērķis ir tas, kas ved cilvēku uz priekšu, veicina personības izaugsmi. Tiecoties pretī savam mērķim vai sapnim, bieži vien nākas tam ko ziedot. Pārsvarā, tas ir raksturs, kas jāmaina, lai sasniegtu galamērķi, manuprāt, tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ikvienam nepieciešams mērķis. Cilvēkam nepietiek ar to, ka mērķis ir apzināts, lai šim mērķim būtu jēga, ir jāteicas uz to, jāmaina sevi. Paļaušanās liktenim. Katram cilvēkam ir nosprausts ceļš kurā iet, izvēlēta nākotne un saplānota dzīve. Vai cilvēki pietiekami tam uzticas, paļaujas? Bieži vien, mēģināsim darīt visu, lai notiktu tā, kā paši gribam, neredzot to, ka tas nav mūsu ceļš, pretojamies. Koelju grāmatā par bagātību meklētāju rakstīts “Jo tuvāk kāds piekļūst savam Liktenim, jo skaidrāk pamanāma tā īstā jēga.” Mēs nezinām, kāds ir mūsu liktenis un to saprotam tikai pēc konkrēta laika, tāpēc labāk tam ļauties un uzticēties, zinot, ka notiks tā, kā tam jānotiek.