Parādītās emocijas ir tās, kas filmā brīžiem pat ņem pārsvaru par tās saturu. Kā visspilgtāko piemēru varu minēt jaunā puiša reakciju, kad viņš uzzina, ka ir notiesāts uz trīs gadiem stingrā režīma kolonijā par vilciena demolēšanu. Šajā brīdī man kā skatītājam radās sajūta, ka it kā es būtu viņa vietā. Šķiet tik netaisni, ka tu tiec notiesāts, kaut arī pārējie desmiti paliek nesodīti. Puisis bija izdarījis kļūdu, kas notika sava veida „ekstāzes” stāvoklī.…
