| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Kriminālprocesa subjektu un dalībnieku jēdziena izpratne | 3 |
| 2. | Kriminālprocesa dalībnieku klasifikācijas varianti | 5 |
| 3. | Procesa dalībnieki | 6 |
| 3.1. | Apsūdzētājs | 6 |
| 3.2. | Aizdomās turētais | 7 |
| 3.3. | Apsūdzētais | 10 |
| 3.4. | Cietušais | 14 |
| 3.5. | Civilprasītājs | 17 |
| 3.6. | Civilatbildētājs | 19 |
| 3.7. | Citi kriminālprocesa dalībnieki saskaņā ar likumu | 20 |
| Nobeigums | 21 | |
| Izmantota literatūra | 22 |
Mūsdienu civilizētās un tiesiski pamatotas sabiedrības pastāvēšanas galvenajiem pamatiem ir noregulētas un sakārtotas tiesiskās attiecības valstī. Šādas attiecības var noregulēt tikai tad , ja valstī ir sakārtota likumdošana. Spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss , kas bija pieņemts vēl padomju laikā, kļuva par smagnējo un pārāk lēno, un vairs neatbilst sabiedrības attīstības līmenim un prasībām. Tāpēc juristiem- zinātniekiem, veidojot jaunu Kriminālprocesa likumu jādomā ne tikai par krimināltiesību modernizēšanu , bet arī par to , lai jaunais Kriminālprocesa likums nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu gan pirmstiesas , gan tiesas izmeklēšanas laikā un novērstu daudzus cilvēktiesību pārkāpumus ( pārāk ilgo atrašanos nebrīvē bez notiesājoša tiesas sprieduma ). Viens no galvenajiem jaunā likuma uzdevumiem ir radīt demokrātisko pieeju kriminālprocesuālo jautājumu risināšanā un garantēt visu kriminālprocesa dalībnieku tiesību ievērošanu un pienākumu izpildi, ir jāmeklē risinājumi, kā vienkāršot atsevišķas kategorijas, īpašu uzmanību juristiem jāpievērš pantiem , kas nodrošinātu , lai lietu izskatīšanas procedūra un saistību izpildīšana būtu tāda, lai negodīgi procesa dalībnieki nepamatoti nevilcinātu lietas izskatīšanu.…
Referātā tiek dota teorētiskā informācija un izskatītas dažādas klasifikācijas
