-
Mākslīgā intelekta attīstība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Mākslīgais Intelekts | 4 | |
| Mākslīgā intelekta vēsture | 5 | |
| Datora ēra | 5 | |
| MI sākums | 5 | |
| Zināšanu palielināšana | 6 | |
| Programmu lielais apjoms | 7 | |
| Pāreja no Laboratorijas pie Dzīves | 8 | |
| MI izmēģinājums | 8 | |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu. Kā tādu uzdevumu piemērus var minēt spēles, teorēmu pierādīšanu, tēlu pazīšanu u.c. Mākslīgā intelekta metodes lieto arī tādu tehnisku uzdevumu risināšanai kā, piemēram, datorizētu apmācības sistēmu un ekspertsistēmu izstrādāšanai.
Mākslīgā intelekta ideja balstās uz:
1. Matemātiku;
2. Filozofiju;
3. Datorzinātni;
4. Psiholoģiju;
5. Lingvistiku.
Viens no pirmajiem, kas aprakstīja datoru un mašīnas intelektu savstarpējo saistību bija angļu matemātiķis Alans Tjūrings.
Mākslīgais intelekts attīstījās vairākos virzienos. Pētījumi tiek koncentrēti uz:
1. Domāšanu;
2. Uzvedību (saprātīgums).
Mākslīgā intelekta attīstīšanas mērķi:
• Radīt sistēmu, kas domā līdzīgi cilvēkam;
• Radīt sistēmu, kas darbojas līdzīgi cilvēkam;
…
Saturs: Ievads; Mākslīgais Intelekts; Mākslīgā intelekta vēsture; Datora ēra; MI sākums; Zināšanu palielināšana; Programmu lielais apjoms; Pāreja no laboratorijas pie dzīves; MI izmēģinājums; Secinājumi; Izmantotā literatūra.
