-
Amerikas Savienoto Valstu rašanās un tiesību veidošanās
Precedenta tiesību pārņemšana no Anglijas
ASV tiesībās savu nozīmi saglabāja ievērojama daļa precedentu no angļu un amerikāņu tiesu prakses. Katrs štats kā civilās, tā kriminālās, kā arī procesuālās tiesības regulēja pats, balstoties uz savu praksi. Juridiskajai izglītībai gan Anglijā, gan ASV bija izteikti praktisks un kazuistisks raksturs – juristi balstījās uz zināšanām par precedentu kompleksu. Problēmas risinājumu panāca, ievietojot atsevišķu gadījumu sistēmā, kuras kopīgie jēdzieni un principi paredzēja izeju no situācijām, kam nebija attiecīgu precedentu (Zemītis, 2004:228).
Federālās un Štatu tiesības un tiesu sistēma
Pēc 1787.gada ASV Konstitūcijas pieņemšanas radās divas krimināllikumu sistēmas: federālā un atsevišķu štatu. Federācijas kompetencē bija vajāšana un sodīšana par valsts vērtspapīru un apgrozībā esošās naudas viltošanu, pirātismu, noziegumu veikšanu atklātā jūrā, par starptautisko tiesību pārkāpšanu, valsts nodevību utt. viss pārējais bija štata kompetencē.
Tiesas process tika veidots uz atklātības, sacensības, pušu juridiskās vienlīdzības, nevainības prezumpcijas un apsūdzēta tiesību uz advokātu principiem. Saskaņā ar Konstitūciju pie prasības virs 20 dolāriem vai soda ar brīvības atņemšanu virs sešiem mēnešiem tika paredzēta zvērināto piedalīšanās tiesā (Geršovičs, Juhno, 2009:116).
Visu sistēmu vada ASV Augstākā tiesa. Tiesas ASV pastāvēja vēl pirms Konstitūcijas izveidošanas. Tās bija neatkarīgās štatu tiesas. Pieņemot Konstitūciju, šīs tiesas netika izformētas, bet gan papildus tika izveidota federālo tiesu sistēma. Valsts prezidents var atcelt un iecelt federālos tiesnešus. Arī Kongresam ir lielas kontroles iespējas.
…
ASV rašanās un tiesību veidošanās (18.-19.gs.) Anglijas Ziemeļamerikas koloniju neatkarības centienu objektīvie pamati un tiesiskais pamatojums Valstiskuma veidošanās priekšnoteikumi Ziemeļamerikā sāka veidoties šīs valsts vēstures koloniālajā periodā, t.i., 170 gados no pirmās Anglijas kolonijas Virgīnijas izveidošanās 1606.gadā līdz ASV neatkarības pasludināšanai 1776.gadā (Geršovičs, Juhno, 2009:91). 18.gs. vidū Ziemeļamerikas austrumu piekrastē bija 13 Anglijas kolonijas, kas atšķīrās cita no citas gan ieceļotāju etniskā sastāva, gan nodarbošanās ziņā. Visās kolonijās dominēja angļu valoda un kultūra. Ieceļotāji ar laiku sāka sevi uzskatīt par amerikāņiem, t.i., ne-eiropiešiem. Psiholoģiski svarīgs bija fakts, ka liela daļa iebraucēju bēga no monarhistiskajām politiskajām sistēmām, reliģiskās nebrīvības un aristokrātu noteiktās dzīves kārtības Eiropā. Kopš 18.gs. vidus Amerikas kolonijās sāka strauji pieaugt neapmierinātība ar Lielbritānijas koloniālo politiku (Zemītis, 2004:223).
