Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Pastarpinātā pārvalde | 5 |
1.2. | Iestādes tiesiskais statuss un padotības formas | 9 |
2. | PastarpinātĀs pārvaldes funkcijas, To Realizācijas mehānismi un atbildība | 17 |
2.1. | Pastarpinātās pārvaldes funkcijas | 17 |
2.2. | Pastarpinātās pārvaldes funkciju realizācijas mehānismi | 22 |
2.3. | Pastarpinātās pārvaldes iestādes atbildība | 28 |
3. | Rīgas domes Kultūras pārvalde un tās pakļautības iestādes | 32 |
3.1. | Rīgas domes Kultūras pārvaldes tiesiskais statuss un loma valsts pārvaldē | 32 |
3.2. | Rīgas domes Kultūras pārvaldes pakļautības iestāžu tiesiskais statuss un loma valsts pārvaldē | 40 |
Kopsavilkums | 51 | |
АНОТАЦИЯ | 53 | |
ANNOTATION | 54 | |
Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 55 |
No 1993.gada Latvijas Republikā notiek valsts pārvaldes reforma. Valsts pārvaldes organizācija tiek dalīta tiešā pārvaldē un pastarpinātā pārvaldē.
Ir divas institūcijas pastāvēšanas noteicošās pazīmes: institucionālās pazīme un funkcionālās pazīme. Institucionāli institūcija ir organizatoriski patstāvīga, taču tā ir atkarīga tiesiski, tā pastāv neatkarīgi no institūcijas vadītāja, tomēr tā nav patstāvīgs tiesību subjekts (tā pati par sevi nevar būt tiesā kā prasītājs vai atbildētājs). Funkcionāli institūcija īsteno pārvaldes veicēju tiesiskās intereses, tai nav pašai savu interešu (amatnieku kameras valde darbojas amatnieku kameras, nevis savās interesēs).1
Šīs pazīmes bieži vien rada neskaidrības gan iestāžu vadītājiem, gan darbiniekiem, gan citām privātpersonām. Rodas jautājumi, kāda ir iestādes kompetence, rīcībspēja, kāds ir iestādes tiesiskais statuss valsts pārvaldes sistēmā. Kādas ir publisko tiesību juridiskās personas pazīmes? No kuras iestādes budžeta segs mantiskos zaudējumus trešajai personai?
2002.gadā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas nosaka vispārējos principus un savstarpējo hierarhiju valsts institucionālai un funkcionālai sistēmai. Lai gan ir pieņemti vēl daudz citi normatīvie akti, katrā no tiem ir noteikts konkrēts valsts pārvaldes iestādes tiesiskais statuss un funkcijas, ko tai jāveic. Jautājums, vai šis tiesiskais statuss atbilst iestādes veicamajām funkcijām un kompetencei, un līdz ar to arī lomai valsts pārvaldes īstenošanā. Juridiskās literatūras par publisko pārvaldi ir samērā maz. Publiskā pārvalde ir analizēta Kārļa Dišlera rakstos un grāmatās.…
Diplomdarba mērķis ir analizēt iestādes kā valsts pastarpinātās pārvaldes īstenotājas tiesisko statusu un lomu valsts pārvaldē, pētot atsevišķus institucionālos un funkcionālos aspektus. Pētījums tiks veikts uz Rīgas domes Kultūras pārvaldes un tās padotībā esošo iestāžu bāzes.
