-
Ogļhidrātu un lipīdu metabolisms
Monosaharīdi jeb vienkāršie cukuri sastāv no vienas molekulas un uzturā tos galvenokārt pārstāv glikoze un fruktoze, kas ir augļos, ogās, dārzeņos, medū.
Disaharīdi sastāv no divām monosaharīdu molekulām un uzturā svarīgākiem no tiem ir saharoze jeb cukurbiešu cukurs, laktoze jeb piena cukurs un maltoze, jeb iesalas cukurs.
Oligosaharīdi satur 3, 4 vai 5 monosaharīdus, uzturā tie ir rafinoze, stahioze, verbaskoze, kas ir atrodami pupās, lēcās un zirņos.
Polisaharīdi ir dabā ļoti plaši sastopami augstmolekulāri ogļhidrāti, kas uzturā galvenokārt ir cietes, glikogēna un celulozes jeb šķiedrvielu veidā. …
Īss konspekts med. bioķīmijas eksāmenam. Ogļhidrātu metabolisms 1.Galvenie uztura ogļhidrāti. Ogļhidrātu gremošanas process. 2.Glikozes avoti organismā. Glikogēna noārdīšanas process. Glikogēna izmantošanas specifika aknās un muskuļos. Glikogēnfosforilāzes aktivitātes pašregulācija. adrenalīna un glukagona loma šajā procesā. Glikoneoģenēzes procesa raksturojums. Glikokortikosteroīdi. 3.Glikozes izmantošanas ceļi. Glikolītiskā ceļa raksturojums. Aeroba un anaeroba glikolīze, metabolīti un enzīmi. ATP (adenozīntrifosfāta) iegūšana. PVS (pirovīnogskābes) oksidatīvā dekarboksilēšana. Glikogēna biosintēze. 4.Galaktozes un fruktozes metabolisms. 5.Insulīna, glukagona un adrenalīna loma ogļhidrātu metabolismā. Lipīdu metabolisms 1.Lipīdu klasifikācija. 2.Tauku gremošanas process. 3.Lipolīzes procesa raksturojums. Hormonu loma lipolīzes procesā. 4.Taukskābju katabolisms (Knopa cikls), tā enerģētiskais efekts. 5.Ketonvielas (ketonķermeņi), to veidošanās iemesli, iespējamā izmantošana un pārprodukcijas sekas (acidoze). 6.Taukskābju sintēzes raksturojums. Neaizvietojamās taukskābes.
