Man Lauras rīcība nemaz tik neizprotama un neattaisnojama neliekas. Lauras savdabība ir šķietama. Viņa dzīvo pilnasinīgu un ļoti sarežģītu iekšējo jūtu dzīvi. Laura atturīgi iet pretī savai un Rūdolfa mīlestībai. Viņa visu zina un ļoti labi saprot, ka labākas jūtas nevar būt! Un tomēr viņas lēmums paliek neizbēgams.
Laura atrada savu laimi, viņas dzīvei ir vērtība. Kāpēc tad viņa nevar palikt laimīga? Es domāju, ka viņa negrib sagādāt nepatikšanas citiem cilvēkiem, negrib sapināt citus! Man liekas, ka Laura upurējas, un tas nav taisnīgi pret pašu sevi, tāpēc ka viņa ir pelnījusi būt laimīga!
…
