| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| I. nodaļa | Maksātnespējas likuma vēsturiskā izcelsme | 6 |
| II. nodaļa | Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs | 8 |
| 2.1. | Pašreizējās situācijas raksturojums | 8 |
| 2.2. | Normatīvā akta projekta būtība | 8 |
| 2.2.1. | Tiesiskās aizsardzības process | 9 |
| 2.2.2. | Juridiskās personas maksātnespējas process | 10 |
| 2.2.3. | Fiziskās personas maksātnespējas process | 14 |
| 2.3. | Apkopojums | 16 |
| III. nodaļa | Jaunā maksātnespējas procesa likuma projekta galvenie uzstādījumi | 18 |
| 3.1. | Ieviesīs maksātnespējas procesa pieteicēja depozītu | 18 |
| 3.2. | Kreditoru sapulce nebūs obligāta | 19 |
| 3.3. | Fiziskās personas maksātnespējā divas procedūras | 20 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 23 |
Maksātnespējas administrācija ir izveidota 2002.gada 16.janvārī un atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. Maksātnespējas administrācijas mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas jomā, nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (turpmāk – uzņēmumu) maksātnespējas gadījumos.
Maksātnespējas administrācijai ir valsts aģentūras statuss, kas ir nostiprināts:
Publisko aģentūru likumā;
Maksātnespējas likumā;
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;
Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumos Nr.366 “Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” nolikums”;
Starptautiskās Darba Organizācijas konvencijā Nr.173 „Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”.
2008.gada 1.janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums un tā piemērošanas procesā tika veikta aktīva un atbildīga iespējamo problēmjautājumu apzināšana un apkopošana, lai jau 2009.gadā uzsāktu darbu pie nepieciešamo grozījumu izstrādes, tādējādi novēršot normatīvā regulējuma iespējamās nepilnības un piemērošanas problēmas praksē.
Maksātnespējas administrācija, lai padziļinātu maksātnespējas procesos iesaistīto pušu izpratni par maksātnespējas jomu un maksātnespējas procesa norisi, 2008.gadā izdeva trīs jaunus informatīvos bukletus: „Fizisko personu maksātnespējas process”, „Maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība no darbinieku prasījumu garantiju fonda” un „Tiesiskās aizsardzības process”.
2008.gadā tika izstrādāti jauni metodiskie norādījumi „Iesniegumam darbinieku prasījumu apmierināšanai pievienojamo veidlapu aizpildīšana” to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process, sākot no 2008.gada 1.janvāra, kā arī aktualizēti metodiskie norādījumi to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja maksātnespēja iestājusies līdz 2007.gada 31.decembrim.…
Divos gados kopš Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās maksātnespējas procesa prakse apliecinājusi, ka pašreizējais regulējums neveicina efektīvu šī likuma piemērošanu. Jo vairāk problēmu atklājusi krīzes situācija ar finanšu grūtībām gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Pagājušajā vasarā valdības un Starptautiskā valūtas fonda Nodomu protokolā tika solīts risināt parādu problēmas uzņēmējdarbības un mājsaimniecības sektorā, pārskatot arī Maksātnespējas likumu. Saeimā pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā jau izskatīts jaunais Maksātnespējas likums, kura izstrādes procesā bijušas domstarpības starp Finanšu un Tieslietu ministriju, tāpat sagaidāms, ka būs būtiski priekšlikumi arī likuma otrajam lasījumam. 2009. gada 27. jūlijā Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda parakstītā Nodomu protokola 36. punkts paredz, ka Latvija turpinās uzlabot tiesisko regulējumu, lai palīdzētu risināt plaši izplatītās parādu problēmas uzņēmējdarbības un mājsaimniecības sektorā. Izmantojot starptautisko palīdzību, valdība arī turpinās Maksātnespējas likuma un citu kreditēšanu regulējošo tiesību aktu pārskatīšanu. Pārskatīšanas gaitā paredzēts sakārtot likvidācijas procesu, lai atvieglotu ātru dzīvot nespējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu ķīlas pārņemšanas procesu, lai izslēgtu vēl palikušos neefektīvos aspektus, kas traucē parādnieku problēmu risināšanai. Maksātnespējas likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamata procesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām - bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu. Likumprojekts paredz iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), izņemot atsevišķus gadījumus. Autore izvēlējās rakstīt par jaunā maksātnespējas likuma projekta tēmu, jo šobrīd Latvijas Republikā šī ir ļoti aktuālā tēma, kas saistīta ar vēlākos gados Latvijas Republikas attīstību un augšupeju.
