Bez 3 galvenajām algas formām vēl pastāv premiālā algu sistēma, kura paredz, ka bez tiešās darba algas izmaksā prēmijas, ko aprēķina saskaņā ar uzņēmumā pieņemtajiem prēmēšanas noteikumiem. Premiālo algu parasti aprēķina procentos pret darba algu.8
Ļoti bieži ir dzirdēts, ka cilvēki saka „uz papīra” man ir tik, bet „uz rokas” es saņemu tik. Darba alga, kas ir uz papīra – nominālā darba alga jeb bruto alga. Tā ir pēc tarifiem, arī saskaņā ar līgumiem aprēķināta darba alga pirms tam, kad izdarīti dažādi atskaitījumi. Šim lielumam ir liela praktiska nozīme: tā ir ražošanas izmaksu elements, bāze attiecīgo nodokļu aprēķināšanai, pēc tās bieži tiek aprēķināta arī pensija. Nominālās darba algas lielums, ko aprēķina konkrētam darbiniekam vai par ko ir noslēgts līgums, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: darba ņēmēja specialitātes, darba potenciālās atdeves, kvalifikācijas specialitātes ietvaros, pieprasījuma un piedāvājuma samēra attiecīgajā darba tirgus segmentā, atalgojuma saņemšanas nosacījumu izpildes pakāpes.9 Turpretī neto alga, ko uzņēmējs izmaksā darbiniekiem ir salīdzinoši zemāka nekā bruto alga par atskaitīto nodokļu tiesu. Alga „uz rokas” jeb reālā darba alga ir tas preču daudzums, ko var nopirkt par neto darba algu. Reālās darba algas līmenis atkarīgs no neto algas lieluma un nacionālās naudas vienības pirktspējas. Darba ņēmēji ir tieši ieinteresēti, cik liela būs šī alga, jo tas ir tas, ko viņi reāli pelna.10
…
Ekonomikā, kā jau zināms ir trīs galvenie ražošanas resursi – kapitāls, zeme un darbs. Par katru no šiem resursiem ir jāmaksā. Par kapitālu – procenti, zeme – rente, un par darbu – alga. Runājot par darba algas ekonomisko saturu, ar to saprot, ka par noteikta darba veikšanu tiek maksāta alga. Cilvēks piedāvā darba tirgū savas profesionālas spējas, darba devējs tās nopērk, un par pakalpojumu darbiniekam maksā algu.
