Sirdslietas var būt daudzas, bet patiesa, īsta mīlestība var būt tikai pret vienu cilvēku, nozari, darbu, gluži kā N. Ikstenas pasakā”Sudraba dārzs”. Dārzkopim bija tikai viena sirdslieta, kuru viņš darīja visu savu mūžu- bija dārznieks un radītajs. Arī man ir sava sirdslieta-dators, pie kura es varu atrasties no agra rīta, līdz vēlam vakaram kā dārzkopis dārzā. Aizraušanās var novirzīt no realitātes, likt aizmirst par apkārtējo pasauli un pārdzīvojumiem. Taču pārāk liela aizraušanās var būt kaitīga, dārzkopis bija aizrāvies ar sudraba ābeles radīšanu, neredzēja, ka viņa pasaule un mūža darbs-skaistais dārzs- nonīkst, dzenoties pēc pasaku vīzijas. Kolīdz es sapratu dārzkopja kļūdu, es zemapziņā secināju, ka sev atvēlēto laiku nedrīkst izšķiest, tas ir jānovērtē. …
