Sabiedrība pēc sava sastāva ir neviendabīga un tas attiecināms ne tikai uz rasu, nāciju, valodu atšķirībām. Katrā sabiedrībā ir veseli un slimi cilvēki – cilvēki ar īpašam vajadzībām un ir nepieciešama sociāla palīdzība. Ir daļa cilvēku, kuriem nozīmēta invaliditāte, bet viņiem nevajag šo palīdzība. Viņi ļoti labi dzīvo sava ģimenē, strādā – ir ieguvuši kādu profesiju un iekļāvušies darba tirgū. Bet ir cilvēki – cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem ir nepieciešama palīdzība.
2005.gada aprīlī Latvijā bija vairāk kā 111 tūkst. invalīdi, gandrīz 8 tūkst. invalīdu noteikta 1. grupa, vairāk kā 9 tūkst. bērni invalīdi, gandrīz 60 tūkst. - 2. grupa, bet aptuveni 35 tūkstošiem invalīdiem ir piešķirta 3. grupa. Šajos statistikas datos ir arī minēti bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.
Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem tie pastiprināti, netieši atspoguļojas viņu personības veidošanās procesā un nosaka tā īpatnības. Uz primāro anomāliju un arī augstāko psihisko funkciju pamata veidojas loģiskā domāšana, atmiņas, valodas, radošās iztēles, gribas, pašapziņas un rakstura savdabība un nepietiekamība.…
