Senās Romas arhitektūra un māksla bija antīkās mākslas attīstības pēdējais posms.
Grieķi lika pamatus tēlotājmākslai, klasiskajai, traģēdijai un eposam. No etruskiem viņi pārņēma ne tikai rakstību, bet arī mākslu, pilsētbūvniecību un velvju arhitektūras principus. Romieši izmantoja gan Itālijas tautu, gan grieķu koloniju, gan hellēnisma un Seno Austrumu tautas kultūras sasniegumus. Savā ziņā romiešu arhitektūru un mākslu raksturo vairākas pamatiezīmes – Racionālisms, Praktiskums un Organizētība.
Romieši izmantoja visu vērtīgo un derīgo, arhitektūrā radot jaunas formas un tradīcijas. Tālāk sekoja tās mākslas nozare, kam, pēc viņu domām, nebija praktiskas vērtības.
Romiešu māksla zināmā mērā bija eklektiska, jo tā apzināti izmantoja citu kultūru elementus. Viss ko radīja romieši, bija praktisks. …
