1949.gada 25.marta deportācija

Deportācijas rezultātā latviešu tauta iespējams ir zaudējusi daudzus ļoti izglītotus un slavenus cilvēkus, kuri būtu varējuši nest Latvijai daudz labuma gan zinātnes un citu nozaru specialitātēs, gan mākslā. Mēs esam zaudējuši daudzus talantīgus cilvēkus, kuri iespējams būtu varējuši mainītu vai uzlabot mūsu pasauli. Arī šeit tika pārkāptas cilvēktiesības uz izglītību un darbu. Jo darbs, ko cilvēki varēja strādāt pārsvarā bija kolhozos un piespiedu kārtā, par to maksāja ļoti maz. Deportācijas mērķis bija ieviest kolektivizāciju, individuālās saimniecības nomainīt pret kolhoziem. Visas viensētas lika pārtaisīt par ciemiem. Kolektivizācija bija gandrīz pabeigta. Tas kaitēja mūsu lauksaimniecības attīstībai. Tas viss kaitēja arī saimnieciskajai ražošanai, jo tika pārtraukts ražot, audzēt dažādus lauksaimniecības produktus, lielāko uzsvaru lika uz labības audzēšanu un novākšanu. Pēc deportācijas laukos viensētu saimniecības vairāk gandrīz nepastāvēja.
Tas viss notika pretlikumīgi, bet neviens nespēja iejaukties. Visvairāk man ir žēl visu izsūtīto cilvēku, jo ar šo deportāciju tika pārkāptas visas cilvēku tiesības, galvenais, tikai atņemta brīvība, ģimene, kas manuprāt ir nepiedodami. Nevienam nav tiesību atņemt cilvēkam brīvību, mājas un to, kas viņam pieder un ir svarīgs. Ļaunākais ir tas, ka liela daļa cilvēku, kuri piedalījās šīs deportācijas īstenošanā tā arī netika sodīti. Netika sodīti par to, ka izpostīja cilvēkiem dzīvi un kavēja Latvijas attīstību. Tas ir nepiedodami! Šī deportācija ir viens no genocīda veidiem, kurš tika vērsts pret latviešu tautu.

…