Tā nu atkal ir pienākusi nakts, kad debesīs sāk spīdēt spožais Ābeču mēness un tāpat kā Nezinītis, arī burtu meitiņas nespēj turēties pretī miega valdzinājumam un aizmieg.
Un kā jau abas iepriekšējās naktis, arī šajā naktī pa Ābeču skolas durvīm parādās tas pats nezināmais, noslēpumainais tēls.
(skan mūzika, nāk zaglis, ierauga meitiņas un apstaigā viņam apkārt, paskatoties vai viņas guļ. Pēkšņi Līga paceļ galvu, zaglis sastingst un mūzika apstājas)
Zaglis (dzied): “Aijā žūžū lāča bērni, aijā žūū- žū! (Līga aizmieg) Vienmēr izdodas!”
(atsāk skanēt mūzika, zaglis aiziet pēc nozagtajiem burtiem un atliek atpakaļ, aiziet prom. Mūzika beidz skanēt)
Ir pienācis rīts. Burtu meitiņas sāk mosties no miega un lēnām pieceļas. Paskatoties apkārt, viņas pamana, ka Ābecē ir visi burti!
Burtu meitiņas: “Mums ir visi burti atpakaļ! Varēsim svētkus svinēt!”
To pateikušas burtu meitiņas no patiesiem priekiem sāk dejot pa māju.
(atskan tā pati mūzika un burtu meitiņas uz skatuvi atved pārējos tēlus, nostājas un paklanās)
Beigas.
…
