-
Cilvēcīgie dievi un dievišķie cilvēki Senajā Grieķijā
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 1 | |
| 1. | Sengrieķu mitoloģijas vispārējs raksturojums | 2 |
| 1.1. | Pirmsolimpiskais periods | 2 |
| 1.2. | Olimpiskais periods | 2 |
| 2. | Galvenās dievības Senajā Grieķijā, to raksturojums | 5 |
| 2.1. | Trīs sfēru pārvaldītāji - Zevs, Poseidons, Aīds | 5 |
| 2.2. | Sengrieķu dievietes - Hēra, Atēna, Afrodīte, Artemīda | 6 |
| 2.3. | Atsevišķu sfēru dievības | 8 |
| Apollons – gaismas dievs | 8 | |
| Hermejs – dievu vēstnesis, ceļinieku aizbildnis, mirušo dvēseļu pavadītājs, tirgotāju un tirdzniecības dievs | 9 | |
| Hēfaists – uguns un kalēja amata dievs | 9 | |
| 3. | Slavenākie sengrieķu varoņi | 10 |
| 3.1. | Hērakls – ievērojamākais sengrieķu varonis | 10 |
| 3.3. | Persejs – ievērojamākais Atēnu varonis | 11 |
| 4. | Kopīgais un atšķirīgais starp sengrieķu dievībām un varoņiem | 13 |
| 4.1. | Kopīgais | 13 |
| 4.2. | Atšķirīgais | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
„Mīti evolucionējuši reizē ar sabiedriskās apziņas attīstību, tādēļ tajos var atrast dažāda vecuma slāņus. Senākajos no tiem spilgti izceļas apgarotais, apdvēseļotais mātes zemes (Gajas) tēls, kas pirmais izniris no bezveidīgā Haosa dzīlēm. No tās klēpja sākās pārējo dabas spēku un parādību ceļš pasaulē. Šīm norisēm vēl trūkst harmonijas, tās ir pretrunīgas, pilnas iekšējas dramatiskas cīņas, tādēļ pasaulē reizē ar debesīm (Urānu, viņš Gajas dēls un reizē arī vīrs), laiku, kad (Kronu, kurš iznīcina savas sievas radītos bērnus) nāk arī tādi tumsas un haosa spēki kā erīnijas (atbaidoša izskata vecenes ar čūskām matu vietā) vai ciklopi, simtgalvis Tīfons, tādi cilvēka un dzīvnieka apvienojumi kā sirēnas (sieviete – putns, sfinksas (cilvēks – lauva) un kentauri ( cilvēks – zirgs)). Redzam, ka šiem radījumiem bieži vien piemīt postošs spēks. Visai īpatnas mēdz būt arī dievību ārējās izpausmes formas: akmens piramīda vai klintsbluķis simbolizē Zevu, bet koka klucis vai dēlis – viņa sievu Hēru. Senos uzskatus atbalso arī dievu zoomorfais (dzīvnieciskais) izskats: Atēna – pūce vai čūska, Poseidons – zirgs, bet saules dievs Hēlijs – kā vērsis. Šo periodu grieķu mitoloģija dēvē par pirmsolimpisko, arī par htonisko (saistās ar dzimšanu no zemes klēpja)”. (3., 247-248. lpp.)…
šajā darbā aprakstīta sengrieķu mitoloģija, sengrieķu dievi un varoņi un to savstarpējs salīdzinājums. Darbs ir diezgan liels, jo tika rakstīts gada laikā.
