2) Izteiciena analīze
„Filosofija ir striktas domāšanas mēģinājums uztvert striktību un precizitāti bez ārējām loģiski precīzām noteiksmēm.”
Kādēļ filosifija kā pilnīgi noteiktas domāšanas veids mēģina izprast absolūtas lietas, ja tās pat neprasa jautājumus, jo ir precīzas līdz pēdējai niansei savā ārējā loģiskumā?
Manuprāt, autors ar šo gribēja pateikt, ka filosofijas vēsts nav bezjēdzīga un tā spēj būt tik pat noteikta un precīza kā jebkurš cits apgalvojums. To, ka ir vērts rakties dziļāk par ārējo loģiskumu, jo pastāv iespēja apstrīdēt jebko, tādējādi panākot radikālas pārmaiņas vismaz savā dzīvē. To, ka ir vērts paskatīties aiz visām ārējām pretrunām un nonākt pie sava viedokļa
Domāju, ka ar šo vienu no daudzajiem filosofijas skaidrojumiem, autors cenšas uzrunāt ikvienu, kam būtu pietiekami daudz lepnuma, lai pieņemtu izaicinājumu saskatīt lietas citā gaismā.
…
1) Problēmas Sabiedrības nespēja analizēt principus, vispārpieņemtas lietas, kas tiek uzskatītas par pilnīgi skaidrām un neapstrīdamām. Cilvēku daba – pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles, sagaidīt nenovēršamās sekas, kas ir radušās no domas par tālāko rīcību. Autors uzskata, ka nesavtīga mīlestība, patiesa rīcība un tīra apziņa – tas ir ārpus pieredzes. Es tam piekrītu, jo uzskatu, ka nekas no tā nebalstās uz cilvēciskām zināšanām. Taču tam ir liela nozīme, jo uz tā balstās vēlme zināt vairāk, kas ir diezgan apstrīdams jēdziens, jo zināšanām nav mērauklas pēc kā tās izmērīt, tomēr reti kurš to tiešām apstrīdēs, jo pastāv jau pieminētā problēma par sabiedrības uzticību nerakstītajiem likumiem, kas dzen to iegūt izglītību, kļūt gudrākiem tādējādi iegūstot varenības sajūtu, kam, manuprāt, nav nekādas nozīmes, ja cilvēks nepacenšas, patiešām, izprast iemeslus savai rīcībai.
