Katram cilvēkam ir konkrētas vajadzības, galvenokārt tās ir materiālas, kuras ir nepieciešams iegādāties par konkrētu naudas summu. Lai cilvēks spētu apmierināt savas materiālās vajadzības, tās ir spiests strādāt, jo pa velti mūsu pasaulē nekas netiek dots. Lai strādātu cilvēkam ir nepieciešama darba vieta, lai tā var sniegt viņam ienākumus, kurus viņš pēc tam tērēs uz izdevumiem. Mūsu pasaulē ir ļoti attīstīta darba sadale, kur cilvēki dalās gan pēc prāta, gan izglītības, gan talanta u.c. Visi šie faktori ietekmē cilvēka ienākumus, cilvēks, kurš ir izglitots, attapīgs, gudrs, talantīgs, saņems lielāku atalgojumu nekā cilvēks, kuram nav ne pieredze, ne kādas citas prioritātes. Šīs prioritātes ir nepieciešamas, lai cilvēks iegūtu stabilāku darbu, jo mūsu tirgū ir ļoti liela konkurence un jebkurš darbadevējs meklē sev noderīgu un gudru darbinieku. …
Galvenie cilvēka ienākumi ir pārsvarā visi, no kuriem tas iegūst peļņu, tie var būt - darba alga, kuru cilvēks saņem par savu darbu, rente, ja tiek aizdots zemes gabals par noteiktu samaksu, procentu maksājumi, ja tiek aizdota nauda uz procentiem, peļņa, ko sa ņem uzņēmumi par pārdotajām precēm, pensijas un pabalsti arī ir ienākumi, jo cilvēki tos ir pelnijuši. Jebkurš cilvēks, kurš tērē naudu, tiek saukts par patērētāju – mājsaimniecības, kas pērk tirgū preces un pakālpojumus savām vajadzībām. Savukārt preču izmantošanu savām vajadzībām, ko patērētāji iegādājas, sauc par patēriņu – iegādāto man tu izmantošana, lai apmierinātu savas vajadzības.1 Tērēt naudu ir daudz vienkāršāk nekā pelnīt naudu, to zin katrs cilvēks un jebkurš vēlētos dzīvot tērējot, nevis pelnot. Taču ienākumus ir jāprot saskaņot ar iznākumiem, no sākuma ir jaapmierina nepieciešamas galvenās vajadzības, tie ir galvenie izdevumi – pārtika, apģērbs, dzīvoklis, transports, sadzīves līdzekļi u.c. un apmierinot visas šīs vajadzības, ja paliek naudiņa, var iegādātie arī kaut ko savai baudai.
