Lietu ties.: jēdziens, būtība.
Lietu ties. - civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās att. starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību par lietām.
Daži autori lietu ties. definē kā „att. starp subjektiem un lietām", taču jau pēc loģikas likumiem skaidrs, ka diez vai att. var veidoties starp diviem cilvēkiem un nedzīvām lietām.
Lietu tiesiskajās attiecībās pers. var īstenot savas ties. uz: 1) mantu; 2) lietu, 3) lietu piederību, 4) valdījumu un rīcību.
Lietu tiesību parasti saprot kā pretstatu saistību tiesībai, un, lai noskaidrotu lietu tiesību būtību, parasti pielieto salīdzināšanas metodi:
1. Lietu ties., attiecas uz kādu konkrētu lietu, nevis uz darbību, kas ir pamatā saistību tiesībām.
2. Saistību ties. apgrūtina personu, bet lietu ties. apgrūtina lietu.
3. Lietu tiesība ir aizsargāta pret visiem, bet saistību tiesība tikai pret otru saistības dalībnieku.
4. Lietu tiesību vienmēr jāsaista ar valdījumu. Turpretī saistību tiesība, dod tikai tiesību iegūt valdījumu.
Lietu ties. ir absolūtas ties.
Jebkurai pers.i ir jāņem vērā LTs īpašnieka, pilnvaroto personu intereses, kam ir ties. uz konkrētu lietu. Pārējiem ir pienākums atturēties no lietu tiesību aizskaršanas.…
