Antiņš bija trešais tēva dēls. Viņš bija labsirdīgs un mīļuma pārpildīts. Kaut arī viņa brāļi būtu bijuši tādi paši! Bierns un Lipsts izsmēja Antiņu rūpes par mirstošo tēvu, teikdami: „Viņš jau mums ir tāds vientiesītis, par visiem iežēlojas un līdzi raud”.
Pret Nabagu Antiņš izturas kā pret sen gaidītu ciemiņu. Antiņam nebija žēl atdot savas drēbes. Tās atdodot, no viņa mutes skanēja mīļi vārdi. Nabags sacīja, ka Saulvedis būs tas, kurš spēs atdot pat pēdējo kreklu. Ar šiem vārdiem viņš iedrošināja Antiņu.…
