Ar vārdu „komunikācija” mēs sastopamies ik uz soļa. To var dēvēt par saskarsmi, saziņu, informācijas apmaiņu, ja vēlamies ar minētajiem vārdiem aizstāt terminu „komunikācija”.
Šis jēdziens ieņem stabilu vietu tādās praktiskās un zinātniskās darbības jomās kā mārketings, reklāma, sabiedriskās attiecības (Public relations), politoloģija, socioloģija, psiholoģija, menedžments, politekonomija u.c.
Par komunikāciju dēvē darbības, kas apzināti orientētas uz noteikta satura uztveri. Tādas darbības sauc par komunikatīvajām darbībām, un to galvenais uzdevums ir panākt noteikta satura uztveri.
Vizuāls ir viss tas, ko cilvēks var redzēt, tā ir informācija ko uztver ar acīm. „Vizuālā komunikācija pievēršas informācijas nodošanai ar acīm uztveramos veidos un šīs informācijas uztveršanai, kā arī vizuālā komunikācija pievēršas līdzekļiem un paņēmieniem, kurus izmanto vizuālās informācijas radīšanai.” [ 8 ] Vizuālā komunikācija arī strādā kā pārliecināšanas forma un saziņas līdzeklis.
Vizuālās komunikācijas jēdziens bieži var tikt minēts ciešā saistībā ar vizuālo kultūru. Abas šīs nozares darbojas uz vienas un tās pašas bāzes- t.i. vizuāla satura materiālu un tā izpēti.
„Tā kā šobrīd aizvien lielāka loma ir redzēšanai, nevis ticēšanai ( ko pierāda fakts, ka cilvēks lielākoties visaugstāko ticamības pakāpi piešķir lietām, notikumiem, kurus ir redzējis pats savām acīm), tad pavisam pamatoti ir runāt par vizuālo kultūru. ” [ 8 ] …
