Tabaka un atkarība

Kas ir smēķēšana??? Smēķēšana ir unikāla sabiedrības veselības problēma. Tā ir ļoti izplatīts narkomānijas paveids: gruzdošu augu, visbiežāk tabakas dūmu iesūkšana elpošanas ceļos līdz pat plaušām, kas kaitīgs ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, sevišķi bērniem. Cigaretē viskaitīgākā ir tās pēdējā trešdaļa, kas satur visvairāk cilvēka organismam kaitīgu vielu. Tabakas dūmi satur tūkstošiem ķīmisku savienojumu. Ļoti daudzi no šiem savienojumiem ir toksiski un organismam kaitīgi. Tabakas dūmu komponenti: nikotīns – tabakā esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās. Nikotīna ietekmē sašaurinās asinsvadi un līdz ar to samazinās asins piegāde dažādiem orgāniem; oglekļa monoksīds – nāvējoša gāze, kas rodas tabakai sadegot. Oglekļa monoksīds samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem un lielā mērā nosaka sirds saslimšanas attīstību smēķētājiem; tabakas darva – neapstrādāts bezūdens dūmu kondensāts, kas satur ~ 4000 ķīmisku komponentu, kuri pieder pie dažādām ķīmisko vielu klasēm (amonjaks, gaistošie amīni, aldehīdi, policikliskie, aromātiskie savienojumi, metāli u.c.); ievērojams daudzums ķīmisko savienojumu ir ar mutogēnu un kancerogēnu iedarbi – arsēns, niķelis, benzols, 4-aminobifenils, 6-kārtīgā hroma savienojumi, kadmijs u.c. Puse no smēķētājiem, kuri smēķēšanu uzsāk jaunībā un smēķē visu mūžu, mirst no slimībām, kas saistītas ar tabakas lietošanu. Liela daļa no šiem smēķētājiem nomirst vidējos mūža gados, zaudējot ~ 22 savas dzīves gadus. Smēķējot ilgstoši, mirstība smēķētāju vidū ir 3 reizes lielāka visās vecuma grupās nekā nesmēķētāju vidū. Kopumā ir zināmas 25 ar tabaku saistītas slimības. Tabakas lietošanas tūlītējais ļaunums var izpausties kā aizdusa, paātrināta sirdsdarbība, astmas paasinājums, impotence, neauglība, paaugstināts oglekļa monoksīda daudzums asins sērumā. Smēķēšana ir saistīta ar sirds – asinsvadu slimību pieaugumu. Britu pētījums par mirstību, saistībā ar smēķēšanu ārstu vidū, parādīja, ka puse no ārstiem – smēķētājiem mira priekšlaicīgi smēķēšanas dēļ, puse no šiem ārstiem mira, nesasniedzot 65 gadu vecumu. Īpaši satraucoši ir tas, ka Latvijā smēķē 35.2% ārstu. Turpretim Zviedrijā smēķē 6 % ārstu, bet ASV – tikai 1%. Smēķēšanas īslaicīgie kaitējumi, kuri ir galvenie saslimstības un mirstības cēloņi, ir sirdslēkmes un insulti, plaušu un citi vēži (balsenes, mutes dobuma, rīkles, barības vada, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, dzemdes kakliņa, leikoze), un hroniska obstruktīva plaušu slimība (hroniskais bronhīts un emfizēma)...