Arturu Skuju izmisums pārņēma brīžos, kad viņš domāja par dzimteni, par to, cik ļoti vēlējās atgriezties. “Kāpēc gan es nedrīkstēju tagad būt tur, ja tā bija mana vieta? Es jutu, ka izmisums ar melniem pirkstiem atkal sāk lēni apžņaugt manas krūtis.” Tad, kad Ž. P. Sartra darba “Nelabums” galveno varoni pārņēma nelabums (spēcīgs vientulības uzplaiksnījums), viņš izjuta izmisumu un centās to mazināt, tomēr pilnībā to apspiest viņam neizdodas. “(..) katrs neapmierinātais, neskaidra īgnuma pārņemtais eksistētājs jutās lieks attiecībā pret citiem.” Kamēr uz pasaules būs kāds cilvēks, koks vai lapa, viņš jutīsies lieks, bet, ja tā visa vairs nebūs, viņa vientulība tikai pastiprināsies.
G. Janovska “Sōla” un Ž. Pola Sartra “Nelabums” ir ieturēti eksistenciālisma stilā, bet tai pat laikā tie ir atšķirīgi. Galvenajiem varoņiem ir atšķirīgi uzskati un skatījumi uz dzīvi. Darbi viennozīmīgi ir interesanti.
…
