Savā darbā „Otrais dzimums” pazīstamā franču filozofe, kas deva pirmo impulsu feminisma kustībai, atpakaļejošā ķēdītē aizsāk šķetināt dzimumu nevienlīdzības problēmu. Problēmu, kas savā būtībā ir neatrisināma, kas pieprasa pastāvošās sabiedrības domāšanas un uzskatu maiņu. Pat šobrīd, 21.gadsimtā, kad cilvēka prāts sasniedzis tik augstu intelekta un izglītības līmeni, nav iespējams izskaust šo problēmu pilnībā.
Protams, galvenā problēma ir nevis divu dzimumu pastāvēšana (iedalījums), bet tā, ka viens dzimums sevi nostādījis augstāk par otru līdz ar to sievietes ir neaizsargātas privātajā sfērā un sociāli neaktīvas, tātad ekonomiski, emocionāli un fiziski atkarīgas no vīriešiem.
Autore sāk ar to, ka definē, kas ir sieviete, pretstatot to vīrietim, taču līdz galam nepaskaidrojot, kas ir vīrietis. Kā var kaut kas būt atšķirīgs no kaut kā cita, kam arī nav precīzi noteiktas īpašības? Tādējādi tikpat neskaidrs, cik ir vīrietis, tādā pašā miglā paliek arī sieviete.…
