1939. gada rudenī Padomju savienības valdība, draudot sākt karu, piespieda Latviju, Lietuvu un Igauniju noslēgt līgumus par sarkanās armijas daļu izvietošanu Baltijas valstīs. Latvijā ienāca ap 30000 PSRS karavīru. Līdzīgas prasības tika izteiktas arī Somijai, bet tā nepakļāvās un pretojās. 1940. gada jūnijā PSRS kategoriski pieprasīja, lai Latvijas valdība ļautu Latvijā izvietot neierobežotu skaitu Sarkanās armijas karavīru. Kārļa Ulmaņa valdība, neprasot tautas viedokli, piekrita šīm prasībām. 1940. gada 17.jūnijā Sarkanās armijas daļas ienāca Latvijā. Latvijas brīvību tanī brīdī sargāja 55000 bruņotu vīru, ieroču pietiktu kādiem 110000 tūkstošiem vīru un mobilizēt varētu vēl nedaudz vairāk, bet pavēle netika dota. Nespējot ar to samierināties, nošāvās robežsargu komandieris ģenerālis Bolšteins un armijas informācijas daļas vadītājs pulkvedis Celms-Celmiņš. …
