Lai varētu organizēt jebkuru ražošanas procesu, nepieciešama zeme, kur cilvēkam apmesties, iegūt ražošanai nepieciešamās izejvielas, izgatavot darba rīkus, izvietot ražošanas, dzīvojamās, kultūras un sadzīves ēkas, materiālus un gatavo produkciju.
Attīstoties cilvēcei un ražošanai, arvien lielāku nozīmi ieguva zemes sadalīšana un izmantošana dažādām ražošanas vajadzībām. Izveidojoties valsts varai un šķirām, zeme pakāpeniski kļuva par privātīpašumu un tās īpašnieki centās aizsargāt un paplašināt savus zemes īpašumus. Līdz ar to radās nepieciešamība izpildīt ar zemes sadalīšanu, pārdalīšanu un zemes īpašuma tiesību noformēšanu saistītos pasākumus, kuri vēlāk tika nosaukti par zemes ierīcību. Tādējādi zemes ierīcības pirmsākumi meklējami tālā senatnē, kad izveidojās valsts vara un šķiras.
Sākumā zemes ierīcība aptvēra tikai zemes ierādīšanu, vēlāk zemes gabalu norobežošanu un platību noteikšanu.
Zemes ierīcības uzdevums un saturs, tehnika un darba metodes nav pastāvīgas, bet mainās atkarībā no ražošanas veida un tā objektīviem ekonomiskiem likumiem.…
