Diplomātiskais protokols

Cilvēku savstarpējo attiecību pamatā ir noteiktu likumu ievērošana, kurus cilvēce ir izstrādājusi daudzu tūkstošu gadu gaitā, kopš vēlajiem viduslaikiem, šos uzvedības likumus sauc par etiķeti. Vārds etiķete ienācis leksikā kopš Francijas karaļa Ludviķa XIV laika. Taču cilvēku savstarpējo attiecību noteikumiem ir daudz garāka vēsture. Tie veidojas ne jau pēc karaļa pavēlēm vien. Etiķetes veidošanos ietekmēja vairāki apstākļi: savstarpējā saskarē nonākušo tautu parašas un tradīcijas, morāles attīstības līmenis, valsts ārpolitikas virzieni.
Kad nosaka etiķetes galvenās iezīmes, visbiežāk min tās universālumu, tas ir, iespēju pieklājības normas izmantot ne tikai savstarpējos sakaros, bet arī savās mājās, uz ielas, savā zemē. Tāpēc to uzvedības normu zināšana, kas jāievēro ārzemēs, noderēs arī pašu mājās. Pēteris I grāmatas ‘’Jaunības godīguma spogulis jeb norādījumi per izturēšanos sadzīvē” priekšvārdā rakstīja, ka labi audzinātam cilvēkam piemīt trīs tikumi: ” laipnība , lēnprātība un pieklājība”. Šķiet ka atbildi uz jautājumu ko ietver sevī jēdziens „labas manieres” visaktīvāk meklējuši Angļi, kas ilgu laiku tika uzskatīti par etiķetes normu noteicējiem. XVIII gadsimtā angļu rakstnieks Olivers Goldsmits grāmatā „Pasaules pilsonis jeb Ķīniešu filozofa vēstules” prātodams par to kas jāuzskata par īstu pieklājību rakstīja: „ kaut gan katrā valstī pastāv savas ceremonijas, īsta pieklājība visur ir vienāda. Tās pamatā ir veselais saprāts un labsirdība.” Viņš uzsvēra, ka: „cilvēks, kuram piemīt šīs rakstura īpašības vienmēr ir patīkams” . Bet pēc Džonatana Svifta domām:” labas manieres ir tam, kurš vismazāk cilvēku nostādījis neērtā stāvoklī ”.
Katrā ziņā nedrīkst aplūkot etiķetes normas atrauti no morāles principiem. Var ievērot visīsākos morāles normu un uzvedības noteikumus, piemēram noņemt cepuri liftā, ja tajā atrodas sieviete, zināt kā ēst sparģeļus, taču nebūt par labu audzinātu kulturālu cilvēku. Rūkti maldās tie, kuri labsirdību, laipnību un pieklājību nespēj atšķirt no lišķības, iztapības un verdziskas padevības.
Etiķete, kas nav saistīta ar augstiem morāles principiem, nesasniedz galveno. mērķi- godbijīgu attieksmi pret cilvēkiem. Tāpēc patiess etiķetes uzplaukums rodas tikai sabiedrībā. …