Lai kaut nedaudz paplašinātu savas zināšanas bērnu literatūras jomā un aprakstītu latviešu rakstnieku bērnības atmiņu tēlojumus, esmu izvēlējusies šādus darbus- Valdis „ Staburaga bērni”, V. Plūdonis „ Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas”, D. Atis „ Mans dzīves rīts”, A. Brigadere „Anneles stāsti”, J. Jaunsudrabiņš „ Baltā grāmata”, V. Belševica „ Bille”. Latviešu rakstnieku bērnības atmiņu tēlojumu aprakstu un analīzi sākšu ar Valda „ Staburaga bērniem”, jo šajā grāmatā apkopotie stāsti bija sirdij paši tuvākie.
Galvenie varoņi šajā darbā, ir Marčs un Jancis. Viens no zēniem ir visu izrīcību vadonis, otrs uzticīgs sekotājs un atbalstītājs. Vadonis- Jancis, ne vien tāpēc, ka labi pazīst Vīgantes muižu, Daugavas krastus, bet ir garīgi možāks, atjautīgāks, uzņēmīgāks. Marčā vairāk vientiesības, gausuma. Jancim ir abi vecāki, Marčam tikai māmiņa. Nedaudz Marča audzināšanā iesaistās arī Janča vecāki, jo zēni ir tik labi draugi, ka praktiski visu laiku pavada kopā. Jancim liela autoritāte ir tēvs. Ģimenē zēns jūtas novērtēts, tāpēc viņam nav nepieciešamība meklēt draugu (pieaugušo). Tēvs Jancim mācīja visādas dzīvei nepieciešamas gudrības, savukārt Jancis tās nodeva Marčam. Janča māte bija ļoti stingra un zēnam pietika pat ar acu skatienu, lai viss kļūtu skaidrs. Janča māte uzskatīja, ka bērnam vienmēr vajadzīga uzraudzība, un ka cilvēkam ir vajadzīgs darbs- citādi viņš tiek par palaidni. Bērnam ir nepieciešama nodarbošanās. …
