-
Margareta Mičela "Vējiem līdzi"
Secinājumi:
1. Lasot un pētot šo romānu, var gūt vielu pārdomām, rast iedvesmu būt stiprākam, piemēram, apskatot Skārletas tēlu, kurš visiem spēkiem un atdevi cīnās par savu tēvu zemi, par savām mājām „Taru”.
2. Nozīmīgāka romāna tēma ir mīlestība. Tā nosaka varoņu rīcību, ietekmē būtisku lēmumu pieņemšanu. Spilgti parādīts Skārletas, Melānijas un Ešlija attiecību izveidotais mīlestības trjstūris. „Vējiem līdzi” attēlots tas, ka mīlestība ir akla un neparedzama, jo jūtas mainās, tās nāk un iet, tās var būt maldinošas un tormēr arī skaistas. Ešlijs un Skārleta kļūdījās savās domās par mīlestību, tikai Melānija vienmēr zināja, ko mīlēt un par ko cīnties.
3. Romāns „Vējiem līdzi” parāda mīlestību pret zemi, cīņu par to un lasītājam tas dod mācību, ka zeme ir lielākā vērtība. Zeme ir pārtikas avots, peļņas avots un pats svarīgākais: mājas un neaizmirstamas atmiņas.…
Margareta Mičela dzimusi Atlantā, Džordžijā ASV 1900. gada 8. novembrī. Pasaules slavenību ieguva ar 1936. gadā izdoto romānu „Vējiem līdzi” – tā kļuvusi par vienu no visu laiku populārākajām grāmatām ASV. Par romānu saņemta arī Pulicera prēmija. 1949. gada 16. augustā viņa nomira kādā no Atlantas slimnīcām, jo viņu bija notriekusi automašīna. (4), (5) Tomēr romāns „Vējiem līdzi” vēl joprojām ir dzīvs. „Vējiem līdzi” ir romantiska drāma. Margaretas Mičelas darbs stāsta par kādu dumpīgu dienvidu skaistuli, kuru sauc Skārleta O’Hāra, un par viņas piedzīvojumiem ar draugiem, ģimeni, mīļākajiem un ienaidniekiem gan ASV pilsoņu kara laikā, gan pirms un pēc tā. Referātā sīkāk analizēšu un pētīšu divas tēmas: 1) mīlestības trijstūris: Melānija, Ešlijs un Skārleta; 2) zemes tēls. Šīs tēmas es izvēlējos, jo gribēju sīkāk izpētīt to, kas mani visvairāk romānā ieinteresēja. Mīlestības tēmu izvēlējos, jo romāna laikā tika pītas intrigas šai sakarā, bet zemes tēlu izvēlējos, jo arī tam bija ļoti svarīga loma šajā romānā. Kā Skārletas tēvs teicis romānā: „Vienīgā lieta, kurai pasaulē vispār kāda vērtība, ir zeme! Vienīgā lieta, kas pasaulē pastāv mūžīgi, kā dēļ vērts strādāt, cīnīties un mirt!” (1;35)
