Diskursīvās prakses - ar kuru palīdzību teksti tiek veidoti un interpretēti - tiek uzskatīti par nozīmīgu sociālās prakses veidu, kas veicina sociālās pasaules veidošanu, ieskaitot sociālās identitātes un sociālās attiecības. Pētījums kritiskā diskursa analīzē ir apskatīts tādās jomās kā organizatoriskā analīze, pedagoģija, masu komunikācija un rasisms, nacionālisms un identitāte, masu komunikācija un ekonomika, tirgus prakses izplatīšana un masu komunikācija, demokrātija un politika.
Kritiskā diskursa analīzē tiek apgalvots, ka diskursīvās prakses veicina nevienlīdzīgu varas attiecību veidošanos un atkārtošanos starp sociālajām grupām, piemēram, starp sociālajām klasēm, sievietēm un vīriešiem, etniskajām minoritātēm utt.. Šīs sekas saprot kā ideoloģiskos efektus. Normans Ferklovs uzskatīja, ka diskursam ir svarīgs sociālās prakses veids, kas gan reproducē, gan maina zināšanas, identitātes un sociālās attiecības, ieskaitot varas attiecības, un tajā pašā laikā to veido arī cita sociālā prakse un struktūras. Tajā pašā laikā Ferklovs distancējas no strukturālisma un nonāk tuvāk poststrukturālisma pozīcijai, apgalvojot, ka diskursīvā prakse ne tikai reproducē jau esošo diskursīvo struktūru, bet arī izaicina struktūru, izmantojot vārdus, lai apzīmētu to, kas var atrasties ārpus struktūras.
…
