Vienkārši sakot, projekcija ir viss, par ko tu dotajā brīdī domā, viss, ko jūti, pat, ja to neapzinies: tu to izlasi, redzi, dzirdi, apspried, pat tenko par to un izpaud ar savām darbībām, bet vari nesaistīt ar sevi. Tāpēc katru reizi, lasot grāmatu vai skatoties filmu, ieraugi tur kaut ko jaunu. Filma vai grāmata ir tā pati vecā – tava izpratne ir jauna! Tā ir tā atbilde, kuru saņem caur zīmēm, plakātiem, pēkšņi atskanējušām frāzēm, ķermeņa signālu. Galvenais – uzdot (un arī atcerēties, ko jautāji) lakonisku jautājumu un izprast saņemto atbildi.
Projektīvās metodes ir iespēja atbildēt sev uz paša uzdotiem jautājumiem. Tā ir iespēja labāk izprast un izzināt savu iekšējo pasauli, izprast sevi pašu un efektīvāk risināt dzīves uzdevumus uz doto brīdi.…
