Cilvēks katru dienu runā, raksta, komentē, atbild un vērtē, bieži pat neapzinoties, cik liela nozīme var būt vienam šķietami nenozīmīgam teikumam. Vārds var iedrošināt cilvēku brīdī, kad viņš šaubās par sevi, bet tikpat viegli tas var ievainot, pazemot vai izraisīt konfliktu. Tieši šo neatgriezeniskuma sajūtu ļoti precīzi raksturo paruna “Vārds ir kā zvirbulis: palaidīsi, nenoķersi.” Kamēr doma vēl ir cilvēka prātā, viņš to var mainīt, pārdomāt vai vispār nepateikt, bet pēc izteikšanas tā jau nonākusi otra cilvēka apziņā un kļuvusi par daļu no viņa pieredzes. Pat ja vēlāk seko atvainošanās, sākotnējais teikums nav pilnīgi pazudis, jo cilvēks to ir dzirdējis un var to atcerēties vēl ilgi.
Šī paruna nenozīmē, ka cilvēkam jābaidās runāt vai jāklusē par visu svarīgo. Tieši pretēji — godīga un atklāta saruna ir nepieciešama gan draudzībā, gan ģimenē, gan darbā un sabiedrībā. Taču starp godīgumu un nepārdomātu nežēlību ir liela atšķirība. …
