-
Arodslimības un to raksturojums
Perifēriskās nervu sistēmas un balsta un kustību aparāta arodslimību gadījumos līdztekus tradicionālajām ārstēšanas metodēm mūsu dienās izmanto arī dažādas nemedikamentozās ārstēšanas metodes - manuālo terapiju, akupunktūru, magnetterapiju, vakuummasāžu, pašmasāžu uz trenažieriem un citas. Daudzu arodslimību ārstēšanā sekmīgi izmanto elektroterapiju un hidroterapiju, kā arī balneoloģiskos faktorus. Liela nozīme ir pasākumiem, kas uzlabo organisma vispārējo stāvokli un tā pretestības spējas (pilnvērtīgs uzturs, vitamīnu terapija, ārstēšanās sanatorijā, klimatterapija).
Savlaicīgi atklāta akūta arodslimība un adekvāta kaitīgo darba faktoru novēršana vai modificēšana var pasargāt pacientu no nopietniem veselības traucējumiem (piemēram, sāpes mugurkaula kakla daļā vai karpālā kanāla sindroms, pastāvīgi strādājot pie datora, sākumstadijā ir viegli novēršami ar ergonomiskiem darba vietas risinājumiem un pareizi reglamentētiem pārtraukumiem (mikropauzēm) darbā kombinācijā ar atbilstošu dzīvesveidu un ārstniecisko vingrošanu, taču, ilgstoši ignorējot pareizu darba procesu un pozu pie datora, cilvēkam var rasties daudz nopietnāki veselības traucējumi).
Studējot materiālus par arodslimībām, esmu atklājusi to, cik svarīgi darbiniekam ir vērsties pie ārsta savlaicīgi un cīnīties par veselībai un dzīvībai drošiem darba apstākļiem savā darba vietā, jo to nedarot, sekas veselībai var būt pat neatgriezeniskas. Katram darbiniekam būtu jāiepazīstas ar Darba aizsardzības likuma 13. pantu, kur tiek runāts par arodslimībām un darbinieku tiesībām uz valsts atmaksātu ārstēšānos gadījumos, kad tiek konstatēta arodslimība, tādā veidā pasargājot savu veselību.
…
Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori. Latvijā ir apstiprināts arodslimību saraksts (Ministru kabineta noteikumi nr. 908 (2006.06.11.), kur arodslimības iedalās vairākās grupās: ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības, bioloģisko faktoru izraisītās slimības, fizikālo faktoru izraisītās slimības, ārstniecības līdzekļu izraisītās slimības, pārslodžu izraisītās slimības, rūpniecisko aerosolu izraisītās slimības un alerģiskās arodslimības. Arodslimību iedalījums 1. Ķīmisko faktoru izraisītās slimības: • akūta saindēšanās ar dūmiem, samaņas zudums, elpceļu un CNS toksiski bojājumi ugunsdzēsējam; • akūta saindēšanās ar lauksaimniecībā lietojamām ķimikālijām, slikta dūša, vemšana, apziņas traucējumi, nieru toksiski bojājumi pesticīdu noliktavā nodarbinātam; • akūts toksisks bronhīts pēc kontakta ar formaldehīdu dezinfektoram; • akūta toksiska plaušu tūska pēc kontakta ar koncentrētas etiķskābes tvaikiem ķīmiskās ražošanas operatoram; • roku ādas kairinājuma dermatīts pēc kontakta ar skābēm galvanizētājam; Kādos gadījumos rodas? Ķīmisko faktoru izraisītās akūtās arodslimības parasti attīstās, ja rodas traucējumi ventilācijas darbībā, netiek ievērotas darba aizsardzības prasības darbam ar bīstamām vielām (piemēram, vispār netiek lietoti vai tiek lietoti nepiemēroti individuālās aizsardzības līdzekļi) vai notiek kaitīgu ķīmisko vielu noplūde. Ķīmisko faktoru izraisīto akūto arodslimību gadījumā darba vietā var būt vienlaicīgi vairāki cietušie ar līdzīgām slimības izpausmēm.