Lāčplēša diena.
Šajā dienā godina latviešu cīnītāju piemiņu un atceras kritušos varoņus.
Svētku pasākumus ievada svinīgs dievkalpojums Doma baznīcā, kuram seko vainagu un ziedu nolikšana Brāļu kapos un pie Brīvības pieminekļa, kā arī bijušajās cīņu vietās- Sudrabkalniņā, pie dzelzs tiltiem, Jelgavā pie Lāčplēša tēla. Citviet šo dienu atzīmē ar baznīcas zvanu skaņām, uguņošanu, lāpu gājienu, tiek rīkotas pat atsevišķu kauju imitācijas, svinīgas pieņemšanas, patriotiskas teātra izrādes, piemiņas izstādes, virsnieku balles un citi pasākumi. Rīgā svētki noslēdzas ar svecīšu vakaru Daugavmalā un atbrīvošanas cīņu vietās.
Bet kāpēc īpaši atzīmē tieši šo dienu- tieši Pārdaugavas atbrīvošanu, kad līdz galīgai uzvarai vēl bija tāls ceļš ejams ne viena vien kauja vēl jāuzvar un ne viena vien Latvijas pilsēta jāatbrīvo?
Tāpēc, ka tieši šī kauja bija tas lūzuma moments, kas pārvilka svītru visām vācu imperiālistu un arī Krievu reakcionāro cerībām Latvijā un Baltijā vispār. Tāpēc, ka šo kauju izcīnīja un uzvarēja paši latvieši, tieši Latvijas armija ar visas tautas atbalstu, pirmoreiz mums atklātu uguns atbalstu sniedza arī sabiedroto kara flote. Un tāpēc, ka tieši šeit sagruva gadsimtu mīts par svešo iekarotāju neuzvaramību un visspēcību, bet Latvijas armija apzinājās sevi kā militāru spēku. Kas spēj tikt galā ar iebrucēju.…
