Hamlets bija cilvēks. Tagad viņa vārds ir kā īpašība, kā apzīmējums, ko piedēvē cilvēkam, kurš bezjēdzīgi un bezmērķīgi tiecas atrast patiesību un vienlīdzību un atrisināt neatrisināmas pasaules problēmas:
„Cik smaga, smacīga un pliekana,
Un sekla šķiet man visa pasaule!”
Ejot cauri gadsimtiem un gadiem, vienmēr ir kāds, būtībā tādu ir neskaitāmi daudz, cilvēks, kurš, būdams kluss, atstumts vai nevienam īpaši nevajadzīgs un tuvs, ar savdabīgi naivu pārliecību vēlas atrisināt visu pasauli aptverošas problēmas. Šis cilvēks Hamlets dzīvo ar pārliecību, ka pasaulē var valdīt vienlīdzība un ka visiem cilvēkiem var būt vienlīdz labi reizē. Protams, tas ir neiespējami, jo vienmēr otram vajag to, kas ir citam.…
