A. Manfelde savu darbu it veltījusi Dimiteru ģimenei, kura palīdzējusi viņai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Grāmatu veido 3 daļas - „Adata”, „Krusta skola”, „Zīmogs”. Spriežot pēc dienasgrāmatas tipa norādēm, teksts aptver laika posmu no 1988. gada līdz 2004. gadam un iesniedzas vēl senākā pagatnē.1
Šī romāna galvenie varoņi ir narkomāni, prostitūtas, noziedzinieiki, alkoholiķi, bezpajumtnieki un citi no sabiedrības izstumtie cilvēki. Pati galvenā varone apkārtējā sabiedrībā jūtas kā izstumtā, citādā: „Tomēr visvairāk mocījos, kad dienā mums abiem kaut kur bija jāiet. No kauna un pazemojuma varēju vai nomirt. Mazpilsētā cits citu pazīst labāk nekā pats sevi. Novērot, aprunāt. Smīniņi, čuksti. Tie, kas neuzdrīkstas plosīties, pārtiek no tiem, kam mēra sajūta neeksistē. „Tu zini, kas bija vakar!...”sačukstas kārtīgās ģimenes mātes. Lai ko tu arī darītu, nākamajā dienā visiem viss vissīkākajās detaļās bija zināms. Un vēl lauvas tiesa klāt. Acīs neviens neskatījās, nepārmeta, nesmējās. Bet man bija tā, it kā es pa ielām staigātu kaila.”2
Pirmā daļa „Adata” sākas ar bērnības atmiņām, ir skaidrs, ka galvenā varone ir augusi nelabvēlīgā ģimenē, jutusies atstumta, nesaprasta. Šajā romāna daļā parādās trīs grupas – narkomāni, prostitūtas un noziedzinieki. Tieši šo cilvēku vidū romāna galvenā varone pavada vairākus gadus. …
