Автор:
Оценка:
Опубликованно: 20.11.2017.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 7 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 1.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 2.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 3.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 4.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 5.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 6.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 7.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 8.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 9.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 10.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 11.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 12.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 13.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 14.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 15.
  • Реферат 'Studiju darbs. Civiltiesību objekta jēdziens un veidi', 16.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
1.  Civiltiesību objekta jēdziens un veidu dažādība    4
2.  Ķermeniskas lietas    5
2.1.  Kustamas un nekustamas lietas    6
2.2.  Atvietojamas un neatvietojamas lietas    7
2.3.  Patērējamas un nepatērējamas lietas    8
2.4.  Dalāmas un nedalāmas lietas    8
2.5.  Galvenās un blakus lietas    9
3.  Bezķermeniskas lietas    11
4.  Intelektuālā īpašuma objekti    11
5.  Lietu kopības    13
6.  Uzņēmums    14
  Kopsavilkums    15
  Izmantotā literatūra    16
Фрагмент работы

Kopsavilkums
Izpētot studiju darba tēmu – Civiltiesību objekta jēdziens un veidi – autore nāk pie sekojošiem secinājumiem:
1. Latvijas tiesības nedod vienotu kritēriju, kas tieši ir tiesību objekts. Juridiskajā literatūrā pārsvarā tiek noteikti tikai galvenie tiesību objektu kritēriji - tiesību objekts ir tāds, ko var precīzi identificēt un konkretizēt, ko atsavināšanas gadījumā var atsavināt kā vienību un tas noteikti nedrīkst atrasties ārpus civiltiesiskās apgrozības u.c. Ir nepieciešamība pēc jauninājumiem, lai jēdziens taptu skaidrāk izprotams, bez padziļinātas pētniecības.
2. Iedalījums ķermeniskās lietās uzskatāms par šaurāku civiltiesību objektu iedalījumu nekā bezķermenisku lietu iedalījumu, jo ietver sevī vairāk vizuāli uztveramu un taustāmu objektu raksturojumus nekā tiesības, taču autores prāt, tieši iedalījums ķermeniskās lietās ir it īpaši detalizēts un tā apguvei nepieciešams pēc iespējas vairāk piemēru no prakses.
3. Nekustamu lietu visspēcīgākā raksturojošā pazīme – to nostiprināšana zemesgrāmatā jeb koroborācija, savukārt kustamu lietu raksturīgākā pazīme – tās pašas var mainīt savu atrašanās vietu, neatkarīgi no tā, vai ir dzīvi vai nedzīvi priekšmeti.
4. Neatvietojamas lietas ir vieglāk identificēt nekā atvietojamas lietas, taču praksē ir problemātiski noteikt neatvietojamu lietu vērtību, līdz ar to, iespējams, ir nepieciešama normu modernizācija jeb grozījumi, kas nospraustu dažus spēcīgus neatvietojamu lietu vērtības noteikšanas kritērijus.
5. Iedalījums patērējamās un nepatērējamās lietās principā nosaka to, vai lieta, lietošanas procesā tiek iznīcināta uzreiz vai tikai nolietojas, taču tā kā jebkura lieta agri vai vēlu nolietojas pilnībā, būtu jākonkretizē nepatērējamas lietas robežas.
6. Īpaši svarīgs saistību tiesībās ir ķermenisku lietu iedalījums dalāmās un nedalāmās lietās, kur svarīga loma ir tam, vai lieta, dalīšanas procesā zaudē savu būtību vai tikai formu, taču ir dažādas situācijas, kad arī lietas formas zaudēšana, principā, nozīmē lietas būtības zaudēšanu. Autorei liekas, ka arī šeit nepieciešams vēl plašāks regulējums.

Коментарий автора
Atlants