Identitāte ir sava “Es” nepārtrauktības, stabilitātes izjūta. Vienalga, vai viņi būtu dēls vai meita, skolēns vai draugs, vainalga viņi ir saglabājuši “Es” izjūtu neatkarīgi no tām sociālajām lomām, kuras viņiem ir. “Es” nepātrauktības apziņa, šī iekšējā identitāte veidojas ļoti agri līdz ar apziņas veidošanos pirmā dzīves gada beigās.
Eriksons raksta par to, ka līdz noteiktam vecumam cilvēks savu identitāti neizvēlas, tā viņam ir dota līdz ar dzimšanu, ģimeni, sabiedrību, kurā viņš atrodas. Personības identitātes formula : kas es esmu ?
Tas, ko Eriksons sauc par identitātes krīzi, var sākties brīdī, kad cilvēks pirmo reizi savā dzīvē nostājas patstāvīgas izvēles priekšā. Identitātes krīze vienmēr ir saistīta ar patstāvīgu izvēli. Nevis jāpieņem tas, ko ir noteikusi daba, mana ģimene, bērnudārzs, skola, bet pašam jāizvēlas sava junā identitāte. Šajā izvēles brīdī cilvēkam ir jāatrod atbilde uz diviem jautājumiem. Pirmais no tiem ir :”Kas es gribu būt ?” Tā ir morālā pašnoteikšanās. Faktiskii tie ir jautājumi par dzīves jēgu.…
