Galvenokārt iegūst no cukurbietēm un cukurniedrēm.
Biešu cukurs. Cukurbietes vislielāko cukura daudzumu (18-26%)sasniedz oktobrī. Bietēm elpojot tā saturs samērā strauji samazinās, tāpēc tās ir ātri jāpārstrādā, kas parasti turpinās līdz janvārim.
Bietes nomazgā, sagriež graizījumos un difūzijas torņos apstrādā ar karstu ūdeni, tā izdalot līdz 99 % cukura. Ekstrahējot izdalās tumši krāsota jēlsula (pH ap 6,3), kuru pēc tam 2 pakāpēs apstrādā, pieliekot CaO vai OH, tā ka beigās sasniedz pH~11.
Tā rezultātā:
1.izgulsnējas neorg. Un org. Ca sāļi (no fosfor-, sēr-, skābeņ-, ābol-, un citronskābes);
2.notiek estera gr. Atšķelšana no pektīniem, kuri tāpat izgulsnējas;
3.izdalās olbaltumv.;
4.glikoze un fruktoze noārdās par pienskābi, un tā tiek traucēta vēlāk iespējamā Majāra reakcija;
5.tiek kavēta tālākā inversija.
Pēc divpakāpju karbonēšanas, izšķīdušie kalcija joni tiek atdalīti karbonāta formā. Šādi iegūto jēlsulu pēc tam vakuumā ietvaicē līdz 70% sausnes saturam. Šajā procesā uz 1 t pārstrādāto cukurbiešu jāiztvaicē ap 1 m3 ūdens. Cukura kristalizācijas ierosināšanai var pievienot tīru saharozi. Izkristalizēto cukuru centrifugē un starpkristālu masu ietvaicē tālāk vairākos etapos, līdz pāri paliek melase.…
